Galvenā lapa 23_02_10_Ara_No_kastes_Ruta

    Darbojoties kopā, mēs tikām „ĀRĀ NO KASTES!”

    Šī gada 12-14. februārim Ozolmuižā norisinājās seminārs jauniešiem „Ārā no kastes”. Semināru organizēja biedrība „Mēs – nākotnei!” sadarbībā ar biedrību „IMKA Rīga”, Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes nodaļas un V/a „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru”. Nodarbības jauniešiem vadīja jauki, atraktīvi un ar jauniešiem strādāt griboši lektori – Madara Peipiņa, Ance Zemžāne un Dmitrijs Maļinovskis. Seminārs norisinājās 3 dienas, trīs dažādas, aktīvas un smieklu pilnas dienas, kur apguvām neformālās izglītības apmācības programmu. Seminārā piedalījās 20 jaunieši vecumā no 14 -21 gadam.

    Sākām semināru ar dažādiem uzdevumiem, un pirmais uzdevums bija notīrīt sniegu no laukuma, kur vēlējāmies pildīt aktivitātes, un sniega lāpstas operatora pienākumus uzņēmās Mārtiņš Aizpurietis ar palīgiem. Tikmēr pārējie semināra dalībnieki operatīvi sanesām aktivitātēm nepieciešamo atribūtiku. Un tad sākās pirmā aktivitāte „Milži, burvji un rūķi”, kur tiešām varēja izrādīt savas teatrālās spējas, mazliet paskriet un kārtīgi izsmieties. Pēc spēles operatīvi visu novācām salikām pa vietām, un tad mums izdalīja lapas ar dažādiem jautājumiem uz kuriem bija jāatbild uzreiz, bez lielas domāšanas. Iepazināmies ar lektoriem, kas viņi ir , ko viņi ikdienā dara un tad nāca kārta iepazīties ar semināra dalībniekiem. Iepazināmies netradicionālā veidā, nevis kā parasti pastāstot par sevi, bet caur dažādām spēlēm un aktivitātēm, kā „Aukstāk par zemi”, kur sastājāmies visi uz krēsliem un bez runāšanas vajadzēja sastāties pēc vecuma, pēc dzimšanas mēnešiem, „Vārdu spēle” kur katram bija jānosauc savs vārds un īpašība, un tā mazā ķēdītē, atceroties visu vārdus un īpašības vajadzēja nosaukt un, protams, pašai pēdējai Kristiānai Bisniecei pēdējam bija vis grūtāk, jo bija jāatceras visu dalībnieku vārdi un īpašības, bet tas bija paveicams. Vārdus arī mācījāmies nedaudz netradicionālā veidā spēlē „Vārds vai auč”, kur bija jāsastājas cieši, cieši kopā vienā aplī, un kur viens iestājās vidū un tam bija jānoreaģē kurš nenosauca kāda dalībnieka vārdu, un tad viņam bija maziņš „auč”, ar sarullētu balta papīra lapu iesita maigi pa galvu. Kā arī rakstījām savus vārdus uz līmlentes gabaliem, kur bija katram dalībniekam jāiet iepazīties ar citiem un katram ar kuru iepazīstas bija jāieraksta viens vārda burts. Un tā palēnām, spēlei pēc spēles, iepazinām viens otru un lektorus. Pirmajā dienā ar palauzījām mazliet galvas un spēlējām spēli „Purvs” kur, bez runāšanas vajadzēja nokļūt pretējā pusē, sadalījāmies divās komandās un tad sākām. Katru „purva” gājienu vajadzēja pārdomāt un atcerēties, lai nākamais dalībnieks, kas gāja pēc kārtas, varētu atklāt jaunus lauciņus un kamēr visi tikām pāri sveiki un veseli. Mācījāmies sastrādāties komandā arī tupšanās spēlē, kur bez runāšanas vajadzēja vienam pēc otra apsēsties un arī piecelties, un ja divi reizē piecēlās tad bija jāveic uzdevums no jauna. Lektori priecājās par mums, jo mēs spējām visu ātri izdarīt, kontaktējoties tikai ar acu skatieniem. Spēlējām spēles mācoties, tā līdz pienāc vakars, kad gājām spēlēt ārā „meksikāņu futbolu” un „Drakonu un princesi” kurā lektors Dmitrijs ļoti iejutās tēlā un vienkārši izcili nospēlēja princeses spēli, ar visām skaņām un kustībām. Gājām iekšā, iedzērām siltu tēju un tad sēdāmies pie sarunu galda, kur mēs- dalībnieki varējām uzdot katram lektoram vismaz piecus visdažādākos jautājumus, uz kuriem viņiem bija jāatbild un kā arī mēs varējām viņus labāk iepazīt.
    Otrajā dienā sākām visu ar rīta rosmi, lai darbojoties būtu lielāks spars. Apspriedām iepriekšējās dienas paveikto, un pastāstījām, kādas aktivitātes mums lika domāt „Ārā no kastes”, un visvairāk patika. Pie mums ieradās divi ciemiņi no V/a „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras” Māris Resnis un Kārlis Vaiša, kuri vēroja lektoru darbu, un palīdzēja viņiem labāk un aizraujošāk vadīt mums semināru. Gājām iepazīt tuvāk Ozolmuižu, pa kuru mūs izvadāja Inga Beļajeva. Aizgājām uz sporta zāli, kur bija dažādas sportiskas aktivitātes, komandu spēles. Un tad nonācām līdz aktivitātēm, kur vairs nebija vienkārši jāspēlē, bet arī mazliet galviņa jāpakustina sastrādājoties komandās, kur mācījāmies neformālā veidā kā labāk sastrādāties komandās. Spēlējām visdažādākās aktivitātes, „Izsole” kur mācījāmies kā pareizi izdomāt tā lai nauda pietiktu visām precēm, likām kopā kartiņas kur mums iedeva 12 dažādus gabaliņus un maiņas ceļā bija jāsaliek savas kartiņas attēls. Dalījāmies grupās kur bija dots viens vārds un bija jāsaraksta visas domas, kas nāk prātā par to vārdu. Vakarā pildījām dažādus izaicinājumus, kur bija jāvada čūska, visiem dalībniekiem bija aizsietas acis tikai pašam pēdējam bija vaļā, un tad bija jāsameklē 6 tenisa bumbiņas, kur tiešām vajadzēja parādīt vislabākās komandas savstarpējās komunikācijas prasmes, jo bez runāšanas tik tiešām šis izaicinājums bija neizpildāms, bet mēs to izdarījām. Mācījāmies uzticēties viens otram, spēlē, kur sākumā vienam aizsēja acis un bija 15 minūtes jāvadā jebkur, tikai, lai būtu kustībā, un otrādi. Spēlējām zīmēšanas mēmo šovu kur ar attēlu palīdzību bija jāuzmin kas tas par vārdu. Otrās dienas vakarā mēs paši organizējām sev vakara daļu. Mums bija jāsadalās pa komandām un katrai komandai bija jāizdomā sava aktivitātes. Lektori sniedza mazu ieskatu pēdējā semināra dienā kur mums bija „Ideju talka”, kur mums bija jāpiedāvā interesantas idejas, kā mācīties interesantāk. Un pašā, pašā vakarā skatījāmies „Titāniku”.
    Trešās dienas rītā prezentējām savas ”Ideju talkas”, idejas, un stāstījām, kā varētu dažus mācību priekšmetus mācīt aizraujošāk, tā lai visiem būtu interesanti un aizraujoši. Un tad pienāca nobeigums un atvadas. Semināra beigās sadedzinājām semināra simbolu, „Ārā no kastes” kasti, kur mums bija iekšā visas tās domas, nepiepildītas vēlmes, kuras domājām pirms šī semināra un tagad jau uz tām lietām varam paskatīties savādāk, kā saka no cita skatu punkta. Semināra noslēgumā no biedrības „Mēs  - nākotnei!” valdes priekšsēdētājas Ņinas Luščenokas mēs visi saņēmām apliecību, ka esam pabeiguši neformālās izglītības apmācības programmu „Ārā no kastes”. Ņina Luščenoka, teica lielu paldies lektoriem, kuri ar mums darbojās visas šīs dienas.
    Lielum lielais paldies jāsaka Bērnu sociālās aprūpes centra „Zīles” vadītājai  Dacei Lapšānei,  centra kolektīvam un pavārītēm, kuras mums pagatavoja ļoti gardas maltītes.
    Svarīgi piebilst, ka, lai mēs labi justos un varētu radoši strādāt visas 3 dienas, mums bija nepieciešams ļoti ļoti daudz dažāda materiāla un kancelejas preces un par visām šim lietām parūpējas biedrība „Mēs – nākotnei!”, par ko mēs sākam lielu paldies.  
    Piedaloties šajā seminārā, mēs visi ieguvām daudz draugu, jaunus kontaktus, kas pārstāvēja dažādas intereses, ieguvām lielu pieredzi komandu sastrādāšanās spēlēs, un tiešām iemācījāmies domāt  savādāk, jo mēs visi tīkam „Ārā no kastes”.
    Kristīne Krutjakova raksta: „man šis seminārs ļoti patika un vēlētos, lai tāds seminārs notiktu vēlreiz. Iepatikās lektori, jo viņi ar mums aizrautīgi strādāja un arī paši piedalījās kopīgā darbā. Manuprāt, katram no mums visiem, kas mēs tur bijām būtu vēlēšanās satikties. Es nenožēloju, ka aizbraucu uz šo semināru, jo ieguvu jaunus draugus un pieredzi. Paldies par šo iespēju gan lektoriem, gan Ņinai un visiem pārējiem, kas organizēja un piedalījās šajā seminārā.”
    Rūta Mantiņa: „No šī semināra ieguvu daudz ko jaunu – jaunus draugus, jaunu pieredzi, jaunas zināšanas. Spēlējot daudz spēles, mācījāmies – sastrādāties komandās, uzticēties viens otram, saprast citus un daudz ko citu. Liels paldies Ņinai, centra kolektīvām un lektoriem par šādu iespēju uzzināt ko jaunu un vērtīgu. Paldies jums! Mēs nepacietībā gaidām nākamo apmācības semināru, varbūt semināru „Ārā no kastes - 2”!

    Rūta Mantiņa un Kristīne Krutjakova, Liepupes vidusskolas 10. klases skolnieces
    Kristiāna Bisniece, Salacgrīvas vidusskola  12. klases skolniece

     

     

     
    Autorizācija



    Statistika
    Reģistrēti lietotāji : 4
    Raksti : 653
    Rakstu skatīšanās reizes : 1262605
    Klātienē
    Šobrīd klātienē ir 20 viesi